Muzejs ir veidojies 40 gadu laikā. Oficiāli tas eksistē kopš 1997. gada – pilnībā pastāvīgi, bez jebkāda valsts atbalsta. Aviācijas muzejs – vienīgais Baltijā un viens no lielākajiem visā Eiropā. Muzejā aplūkojamā padomju aviācijas tehnika ir lielākā, kas atrodama ārpus NVS robežām.
Muzejs atrodas Rīgas lidostas teritorijā. To var aplūkot darbdienas no 9 līdz 18, sestdienas un svētdienas - pēc pasūtījuma.
|
|
Muzeja pirmsākumi meklējami 1965. gadā, kad tika nodibināts F. Candera Jauno Lidotāju Klubs. Organizatoriskās grūtības tolaik gūlās uz jaunā avioinženiera - Viktora Talpas pleciem, kurš tolaik strādāja Latvijas civilās aviācijas pārvaldē.
JLK bija profesionāli orientēta organizācija, kas darbojās uz LaCAP bāzes. Kluba kursantiem jau no astotās klases bija jāmācas ievads teorētiskajās aviācijas disciplīnās, jāiepazīstas ar dažādu lidostas dienestu saimnieciskajiem darbiem, jāpiedalās praksē lidostā, jānodarbojas ar izpletņlēkšanu, kā arī jāuzlabo sava fiziskā forma. Studentiem tika nodrošinātas mācības arī ar lidmašīnu An-2U, Tu-134, Tu-154 kompleksajiem trenažieriem. Studiju beidzējiem tika pasniegta noteiktā parauga apliecība, un saskaņā ar PSRS civilās aviācijas ministra pavēli nr. 550, 05.09.1969., tiem tika piešķirta kvalifikācija „2. kategorijas motorists lidmašīnas An-2 ekspluatācijā”.
Ar laiku klubam parādījās vajadzība ne tikai pēc uzskatāmiem mācību līdzekļiem kā līdz šim, bet arī pēc pašu mācību lidmašīnām, lai varētu veikt mācības dažādās disciplīnās. Aizsardzības ministrija atbalstīja kluba amatpersonu vēlmes un piekrita nodot kluba rīcībā norakstīto lidmašīnu Mig-21US, kas tika atjaunota pašu studentu spēkiem. Tā sāka veidoties kluba mācību bāzes fonds. Tālākajā laikā, nostiprinoties kluba sakariem ar militārpersonām, kluba aviācijas tehnikas daudzums ievērojami palielinājās un papildinājās ar diezgan retiem un pat unikāliem kara lidmašīnu un helikopteru paraugiem. Šajā laikā klubam izveidojās filiāles Liepājā un Ventspilī.
1991. gadā kluba mācību lidlaukā bija izveidojusies laba materiāli tehniskā bāze ar palīgtehniku, turpinājās jaunāko aviācijas speciālistu sagatavošana priekš CA un GKS, JLK studiju beidzējiem tika piešķirta priekšrocība stājoties augstskolās un tehnikumos. Arī vispārējais izglītības līmenis JLK studentiem bija pietiekami augsts, jo studenti klubā varēji iestāties tikai izturot konkursu - šādā veidā izejot aviācijas nozares profesionālo atlasi.
Pēc PSRS sabrukšanas, kluba finansēšana tika pārtraukta, un radās lielas problēmas ar aviācijas tehnikas izvietošanas vietu. Par laimi, lidostas „Rīga” vadība nāca pretī klubam un piedāvāja savu teritoriju tehnikas izvietošanai. No 1998. līdz 1999. gadam tika veikta tehnikas pārvietošana uz jauno teritoriju un muzeja aprīkošana. Protams, tehnika pārvedot tika bojāta, tomēr bojājumus izdevās samazināt līdz minimumam.
|
Izveidotājs un pastāvīgais muzeja direktors ir Viktors Talpa. Pēc Irkutskas militārās aviācijas skolas beigšanas 1962. gadā dienējis jūras aviācijas Melnās jūras flotē. Pēc tam strādājis par borta inženieri aviokompānijā Aeroflot un tai pašā laikā vadījis Jauno Lidotāju Klubu. |
|